03 Dec Jūlijas stāsts
Mani sauc Jūlija, man ir 43 gadi. Uz Latviju mēs ar vīru un diviem bērniem atbraucām no Maskavas. Esmu beigusi Starptautisko universitāti specialitātē “Uzņēmējdarbība kultūras jomā”, strādāju par viesizrāžu direktori Maskavas kamerkorī, sociālpolitiska žurnāla un lielas reklāmas aģentūras reklāmas menedžeri.
Mans vīrs vienmēr gribēja pārcelties uz citu valsti, viņš ir liels ceļojumu cienītājs un tic, ka dzīves laikā jāpaspēj padzīvot dažādās valstīs. Man personīgi ir grūtāk pieņemt šādus lēmumus. Bet Pēteris spēj pārliecināt. Mums bija vairāki varianti – Kanāda, Spānija, Latvija. Pēc ilgām pārdomām izvēlējāmies Latviju. Mēs cerējām uz komfortablu integrāciju, galvenokārt bērniem, kā arī iespēju dzīvot savā mājā, tomēr paliekot pilsētā.
Lieliska ekoloģija, tuvs attālums līdz radiniekiem, neliela valsts – vienā dienā var paveikt daudzas lietas, viss ir tuvu, bērni ir viegli pielāgojušies jaunajiem apstākļiem.
No lēmuma pieņemšanas brīža un līdz pārcelšanās brīdim ir pagājuši divi gadi. Mēs pārdevām dzīvokli Maskavā, vienlaikus iesniedzot dokumentus termiņuzturēšanas atļaujas noformēšanai. Mēs esam ļoti apmierināti ar sadarbību, līdz šim viss ir izdevies tieši tā, kā izdomājām un saplānojām. Mēs noteikti turpināsim mūsu sadarbību, jo īpaši tāpēc, ka joprojām esam ceļa vidū.
Jebkādas pārmaiņas dzīvē nav viegls lēmums, bet tas vienmēr ir labi, jo mudina cilvēkus veikt ko jaunu, un tas maina dzīvi. Tiem, kuri vēlas mierīgu un komfortablu dzīvi, Latvija ir ļoti piemērota dzīvesvieta.