Juridisko personu nodokļi galvenokārt ir šādi: pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Juridisko personu nodokļi Latvijā
Turklāt pastāv specifiski nodokļi, kas attiecas tikai uz īpašiem priekšmetiem, piemēram, muitas nodoklis – uzņēmumiem, kas izmanto muitas pakalpojumus, nekustamā īpašuma nodoklis – nekustamā īpašuma īpašniekiem, dabas resursu nodoklis – dabas resursu lietotājiem utt.
Nodokļu uzskaite tiek veikta saskaņā ar valsts un Eiropas tiesisko regulējumu, izmantojot divkāršā ieraksta (debets/kredīts) principu.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)
21%
Kopējā nodokļa likme ir 21% no preču vai pakalpojumu vērtības. Pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā notiek, ja tiek pārsniegts gada apgrozījums 40 000 eiro.
Latvijas Komercreģistrā reģistrēta sabiedrība ir tiesīga reģistrēties Latvijas Valsts ieņēmumu dienestā vienlaikus ar reģistrāciju Komercreģistrā un vajadzības gadījumā arī PVN maksātāju reģistrā.
PVN maksātāja statuss dod tiesības darboties ar nodokli, iekļaut PVN kontos, ieturēt nodokli no saņemtajiem maksājumiem, maksāt nodokļus budžetā, ieskaitot tiesības aprēķināt un atskaitīt priekšnodokli par kopējo budžetā samaksāto PVN summu, tādējādi samazinot saņemto PVN faktisko maksājumu budžetā.
PVN maksātāja statuss dod tiesības veikt darījumus ar partneriem citās ES valstīs, kas arī ir PVN maksātāji savā valstī. Nodokļu periods ir mēnesis vai ceturksnis. Nodokļu periodu var mainīt, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus. Nodokļu deklarāciju nodokļu maksātājs iesniedz saskaņā ar taksācijas periodu neatkarīgi no tā, vai taksācijas periodā ir ar nodokli apliekami darījumi.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN)
2018. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns likums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Nodokļu objekts ir uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), kas ir uzņēmuma peļņa, kuras mērķis ir dividenžu un dividendēm pielīdzināmo izmaksu sadale.
Citiem vārdiem sakot, uzņēmuma peļņa pati par sevi nav apliekama ar nodokļiem.
Nodoklis tiek ieturēts dividenžu izmaksāšanas laikā un tiek izmaksāts budžetā līdz nākamā mēneša 20. datumam. Neatmaksātā peļņa netiek aplikta ar nodokļiem.
Nodokļu periods ir mēnesis. Par nodokļa objektu ik mēnesi tiek iesniegta atbilstošā deklarācija. Ja iepriekšējā mēnesī nebija dividenžu maksājumu un ar tiem vienādu maksājumu, tad deklarācija par šo mēnesi netiek iesniegta. Tādējādi nodokļa samaksas laiku kontrolē uzkrāšanas un dividenžu izmaksas brīdis.
Ir jāpievērš nopietna uzmanība izmaksām, kuras likums pielīdzina peļņas sadalei un pēc kurām Valsts ieņēmumu dienests (VID) pēc gada rezultātiem arī aprēķina UIN ar 20% likmi. Šīs izmaksas ietver:
- izdevumus, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.
- nenodrošināti debitoru parādi;
- pārmaksātās procentu izmaksas;
- saistīto personu aizdevumu izsniegšana;
- zaudēto peļņu no darījumiem ar saistītām pusēm;
- likvidācijas kvotas apmaksa.
Большим преимуществом считается отмена практики начисления авансовых платежей ПНП для будущих периодов, что существенно упрощает налоговое бремя и возможность получения легальных дивидендов.
Mikrouzņēmumu nodoklis 2018. gadā
15%
Latvijā ir īpašs nodokļu statuss – mikrouzņēmums. Personas, kas reģistrētas VID kā mikrouzņēmumi, maksā vienu fiksētu apgrozījuma nodokli, kas aizstāj visus algas nodokļus un uzņēmumu ienākuma nodokli kopā.
Mikrouzņēmuma nodokļa statusu var iegūt fiziskā vai juridiskā persona, kas atbilst šādām prasībām:
- apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro gadā;
- visi uzņēmumu īpašnieki ir fiziskās personas;
- ne vairāk kā pieci darbinieki, ieskaitot dalībniekus;
- darbinieka alga nav lielāka par 720 eiro mēnesī bruto, kas ir arī neto alga.
No 2019. gada darbinieks varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. Likums pieļauj mikrouzņēmuma vienlaicīgu darbību normālā režīmā. Tiem, kuri tagad strādā vairākos mikrouzņēmumos, 2018. gada laikā būs jāizlemj, kurā viņi paliek.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
Algas maksājumi un citas algai pielīdzināmās izmaksas tiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un obligātajiem sociālajiem atskaitījumiem (VSAOI), kurus darba devējs ietur pirms algas izmaksas darbiniekam.
Iekšējā minimālā alga Latvijā ir 430 eiro (līdz 2019. gada janvārim). Šo summu indeksē reizi gadā
Minimālā alga personām, kas saņem termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz darba līgumu, ir 926 eiro (līdz 2019. gada aprīlim). Šo summu indeksē reizi gadā.
Latvijas nodokļu rezidentiem tiek piemērots neapliekamais minimums:
- algām, kas ir mazākas par 440 eiro – 200 eiro mēnesī;
- algām no 440 līdz 1000 eiro – pakāpeniski samazinot summu no 200 līdz 0;
- atalgojums virs 1000 eiro – ar nodokli neapliekamais minimums kopš 2018. gada netiek ņemts vērā.
Bezmaksas minimums netiek piemērots:
- nerezidentiem, izņemot ES valstu iedzīvotājus, kuri ir saņēmuši vairāk nekā 75% no kopējiem ieņēmumiem Latvijā;
- kapitāla ienākumiem.
Kapitāla ienākumi ir ienākumi no procentu aizdevumiem, ienākumi no noguldījumiem, no kumulatīvās starpības dzīvības apdrošināšanas rezultātā, ienākumi no privātiem pensiju fondiem, no finanšu instrumentu vadības utt.
Ienākumi no kapitāla, ieskaitot kapitāla pieaugumu, tiek aplikti ar nodokļiem 20% apmērā.
Dažos gadījumos ienākumi no mājsaimniecības, no izaudzēto un izcirsto zāģmateriālu pārdošanas, no dzīvokļa nomas (īres) tiek aplikta ar nodokli 10% apmērā.
Nerezidentu valdes locekļa minimālās algas nodokļi ir šādi: sociālie – 150,89 eiro; ienākumu – 88,02 eiro.
Sociālais nodoklis
Visas personas, kas saņem algu Latvijas teritorijā, ir pakļautas obligātajai valsts sociālajai apdrošināšanai un tāpēc maksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Likme ir 35,09% mēnesī, no kuras:
- 11% tiek ieturēta no nodokļu maksātāja;
- 24,09% ir uzskaitīti darba devējam.
